| MEDIAŽURNĀLS IKVIENAM |
SVĒTDIENA, 5. SEPTEMBRIS 00:50 |
LATVISKI ПО РУССКИ |
 |
|
|
|
|
|
Nav grūti ievērot, ka velosipēdistu daudzums Rīgas ielās pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis. Pat riteņbraukšanai izteikti nelabvēlīgos apstākļos var redzēt salīdzinoši daudz velosipēdistu. Protams, to nevar salīdzināt ar velosipēdistu blīvumu daudzās Rietumeiropas pilsētās, taču pārmaiņas ir nenoliedzamas. Un kā ir ar infrastruktūru velosipēdistiem?
Ir burvīgs pēcjāņu rīts, kad dodos uz Nodarbinātības Valsts aģentūru (NVA) stāties uzskaitē kā bezdarbnieks. Arī manas rokas un prāts šai valstij ir kļuvis lieks.
19/08/2010 | Autors: Marta
12/08/2010 Rīga nav pilsēta, kas būtu slavena ar saviem futbola stadioniem. Droši vien, ja veiktu sabiedrisko aptauju, kādus Rīgas futbola stadionus cilvēks zina, visbiežāk atbilžu vidū būtu „Skonto” un „Daugavas” stadioni. Nav grūti noskaidrot, kur vēl Rīgā mūsdienās notiek futbola sacīkstes, bet ar futbolu pirmskara Rīgā viss ir nedaudz sarežģītāk.
 Lai arī esmu diezgan liels galda spēļu cienītājs, līdz šim nevienā turnīrā piedalījies nebiju. Un kālab gan lai es tādos piedalītos? Neesmu es tik ļoti azartisks, lai man būtu nepārvarama vēlme vienmēr un visur pierādīt savu pārākumu. Nav arī tā, ka man būtu ļoti viegli iejusties svešā kompānijā un ka es varētu vienā mirklī dibināt kontaktu ar iepriekš nepazīstamiem cilvēkiem. Taču 101 uzdevuma sarakstā iekļāvu punktu par piedalīšanos kādā galda spēļu turnīrā, un līdz ar to izmantoju iespēju cīnīties par visaugstākajām vietām tuvākajā šādā turnīrā – Katanas „Sēdē 2010”, kas noritēja Baldonē.
Последнее десятилетие погода любит нас удивлять. Ураганы и наводнения, глобальное потепление, о котором кричали из года в год – и неожиданно холодные снежные зимы. Все это наводит на размышление, что что-то здесь не так. То ли климат «сошел с ума», то ли человеческий фактор так повлиял. Неужели аэрозоли, выхлопы и парниковый эффект вызвали это все?
Uz “Manas sirds stāstiem” Dailes teātrī gāju bez jebkādas priekšzināšanu nastas, neinformēts par to, ka šai izrādei varētu būt kāda loma integrācijas pasākumos. Vienīgais, par ko biju informēts, ka par iestudējuma apmeklējumu nebija jāmaksā un ka tajā darbosies jaunieši.
Lai arī šobrīd Latvijā ir parasts runāt par sabiedrības sašķeltību un komunikācijas trūkumu starp „latviski domājošajiem” un pārējiem, daudzējādā ziņā 20.-30.gadu Latvijā atšķirība „latvietis” – „nelatvietis” bija daudz lielāka nekā mūsdienās, un tas atspoguļojās arī sporta dzīvē.
 Dokumentēta sporta vēsture Aizputē aizsākās vēl 19.gadsimta beigās, kad tika dibināta Aizputes velosipēdistu biedrība "Tūrists". Taču par futbolu 1899.gadā, kad "Tūrists" uzsāka savu darbību, runāt vēl bija pāragri. Tas oficiāli Aizputē parādījās 1914.gadā, kad "Tūrists" tika pārkvalificēts par Aizputes amatieru sporta pulciņu un tā jaunajos statūtos līdzās citiem sporta veidiem bija iekļauta sacensību rīkošana futbolā.
 Izdzirdot vārdus "Kuldīga" un "futbols", droši vien
vairumam mūsdienās prātā nāk farss ar nosaukumu FK
"Venta". Tomēr futbola cienītāji ar stāžu noteikti
atcerēsies, ka savulaik Kuldīgas futbola klubs
"Vulkāns" bija viens no spēcīgākajiem Latvijas
Republikā.
|
|
|
|
|
