MEDIAŽURNĀLS IKVIENAM	PIEKTDIENA, 30. JŪLIJS 06:43	LATVISKI ПО РУССКИ
JAUNUMI Memuāri Klaiņojumi Strīdus ābols Personīgie integrāļi Blogskate Sports - tu esi pasaule Apskati Pētījumi Redakcijas sleja Kontakti Foto galerija Arhīvs Savējiem Pieteikumvārds Parole	Geocaching konkurss noslēdzies 2010.gada 29.jūnijā biedribas “Dialogi.lv” telpās notika Interneta žurnāla “Polilogi” rīkotā Geocaching konkursa uzvarētāju apbalvošanas pasākums. Izlaidums no vidus un no malas Atkal ir klāt jūnijs. Studenti kārto sesiju, mazie atpūšas, lielie gan jau turpina strādāt. Vienīgi skolotāji un dažādo skolu beidzēji satraukušies meklē kleitas un uzvalkus. Man, kā skolas tehniskajam darbiniekam, arī jāpiedalās, tas ir, jāfotografē. Neesot ne sveicējam ne sveicamajam paveras interesants skatījums uz notiekošo. Mazliet bēdīgs stāsts par karjeras plānošanu Ir 2010.gads. Lielo iespēju laiks jeb trekno gadu atraugu laiks. Laiks, kas nebūt nav ne druskas sliktāks, lai padomātu par savu jeb karjeru vispār. Krāsas, krāsiņas... Pavasara rīts. Ar kafijas krūzīti rokā pieeju pie drēbju skapja, atveru to un noelšos. Pēkšņi (hm...) pamanu, ka drēbes skapī ir pārsvarā tumšos toņos - brūns, pelēks, melns. Padrūmi. Patiesībā esmu viens dzīvespriecīgs radījums, bet nez kādēļ drēbju skapis neatbilst manam raksturam. Sāku šķirstīt laika gaitā uzkrājušās piezīmes, lai noskaidrotu, kādēļ tā, galu galā, var jau nomainīt drēbju skapja saturu, lai pēc pusgada atklātu, ka drūmās krāsas atkal atgriezušās. Neliels špikeris tiem, kuri gatavojas darboties pieaugušo izglītības jomā bez pamatzināšanām UNESCO pieaugušo izglītības definīcijā ir iestrādāta šāda atziņa: “Pieaugušo izglītība ir organizēts process, kas pagarina vai aizstāj pieaugušu cilvēku pamatizglītības apguvi, veicina viņu spēju attīstību, bagātina zināšanas, uzlabo tehnisko vai profesionālo kvalifikāciju vai pārkvalifikāciju, pilnveido attieksmes un uzvedību, kas sekmē sabalansētu un pastāvīgu personības līdzdalību sociālajā, ekonomiskā un kultūras dzīvē”. Jēdziens „pieaugušo izglītība” ietver kā formālo (augstskolā iegūto) izglītību, tā arī neformālo (mācību kursos, semināros, pieredzes apmaiņās u.c.) izglītību un ikdienas (jebkura veida informācijas iegūšana no masu informācijas līdzekļiem, draugiem, paziņām, apmeklējot teātra izrādes u.c.)mācīšanos. Sieviete sievietei. Pavisam nevainīgi Un tā es izgāju ielās. Laipni spīdēja saule, mašīnās sēdošajiem sniedzot viltus iespaidu par temperatūru tur, ārā, aiz loga, šķiet, arī koki, izdzinuši pirmās lapiņas, palīdzēja paslēpju spēlē. Vējelis draiski šūpojās karogu mastos, piepildot ielas ar sarkanbaltu ņirboņu. Devos uz tikšanos ar draudzeni, baudot maija atnesto pirmssvētku sajūtu. Latgales dievnami Stalti balti torņi... Tas ir tikai viens no nedaudziem Latgales dievnamu simboliem. Šajā reģionā vienmēr ir iespējams atrast ko jaunu. Par to es pārliecinājos, ceļojot pa manu senču novadu piecus gadu pēc kārtas. Ar ko tad izceļas Latgale? Ne tikai ar baltiem staltiem dievnamiem, bet arī koka baznīciņām, maziem lūgšanu namiņiem. Cleverway: Viedoklis Nr 2. Finanšu direktors Dažkārt mēs aizmirstam, kas esam patiesībā, jo nepārtraukti cenšamies pielaikot kādu masku. Dažkārt mēs uzlūkojam citus un vēlāmies tēlot viņu lomu. Dažkārt mēs pārbaudām sevi uz izturību, cietību, kreativitāti. Pateicoties šīm darbībām, mēs attīstāmies, apgūstam kaut ko jaunu, atklājam nevis kaut ko sevī, bet arī citos cilvēkos no galīgi neplānotas puses. Kas iepriecina, pastāv vairāk iespēju, realizējot ieceres un ambīcijas, turklāt tas ir pieejams katram, jo būtiskākais ir spēja saskatīt tās. Savādo gan, bet pat ierindas skolēns var, slādams pa ielu ar austiņām un klausoties popu vai roku, nejauši uzdurties priekšlikumam, kas viņu ieinteresēs, vai saklausīt nepārtraukti runājoša skolotāja vārdos, ko noderīgu. Pilnīgi aplam daudziem liekas – ko tad jaunu šīs vecis man spēj pastāstīt? Man jau 18/19 gadi, esmu jau brīvlaikā pastrādājis, grādīgo nobaudījis un arī cita veida pieredze man ir! Esmu jau pieaudzis. Nē, mīļie draugi, par nožēlošanu, bet var būt par laimi, dārgie vidusskolēni, mēs visi dzīli maldāmies. Cleverway: 1.versija Radošo cilvēku vidū diemžēl ir neizbēgamas domstarpības. Daudzsološā jauniešu dibinātā uzņēmuma „Cleverway” vēsture ilustrē šo faktu. Piedāvājam jums šīs vēstures divas versijas. Visi kopā pie dabas spalvainās krūts Vienreiz pa gadu izbraucu ar ģimeni pie ezera. Vienreiz pa gadu gribēju būt gādīgs tēvs, kārtīgs vīrs un visādi citādi pieklājīgs cilvēks. Nepaņēmu līdzi neko dzeramu, zinot, ka pretējā gadījumā nekāds vienreiz pa gadu nesanāks. Bailes: II daļa. Kā pārvarēt bailes? Daži vienkārši padomi Kādā veidā sabiedrība, un vispirms, vecāki, var veicināt bērna prasmi pārvarēt bailes un atrast savu atbilstīgo vietu pasaulē? „Poļu laiki” Latgalē Kā zināms, periodā starp 1561. – 1772. g.g. Latgale atradās Žečes Pospolitas, proti, apvienotās Poļu - Lietuviešu valsts varā, kurā pārsvarā dominēja Polija. Tieši toreiz, atbilstoši vēsturnieku vairuma uzskatiem, Latgale sāka veidoties par īpašu reģionu, kas ievērojami atšķiras no pārējiem Latvijas novadiem. Vidusskolnieces Aglajas pārdomas Mūsu dzimtā zeme, mūsu daba, mūsu lepnums. Mēs mīlam savu Latviju, bet kāpēc šī mīla mūs neapvieno? Un kas MĒS tādi esam? Svešiniece dzimtenē Ja divi iepriekšējie stāstījumi (par Katrīni I un Bīronu) bija veltīti mūsu relatīviem “tautiešiem” un to pasakainai karjerai ārpus Latvijas, trešais personāžs ir daudz mazāk pazīstams, bet neapšaubāmi arī dēkainis. Tā ir režisore Anna Lācis (dzimusi Liepiņa), un lasītājam, iespējams pazīstama tikai un vienīgi kā slavenās Māras Ķimeles vecmāmiņa. Ar ko Anna ir piederīga mūsu žurnāla tematikai? Kaut vai ar to, ka viņas mūžam ir veltītas trīs autobiogrāfiskās grāmatas, turklāt katra citā valodā, viena vācu (Asja Lacis. Revolutionar im Beruf (Revolucionārs profesijā), otra latviešu (Anna Lācis), un trešā - krievu (Красная гвоздика), turklāt viņas dzīve bija nesaraujami saistīta ar visām trim attiecīgajām kultūrām – latviešu, vācu un krievu. Nav būtiski, vai autobiogrāfijās aprakstītais pēc varones nostāstiem pilnīgi atbilst īstenībai. Jo, kā zināms, jebkurš normāla grāmata ar autobiogrāfijas elementiem ir pārsvarā savas dzīves notikumu pozitīvā interpretācija. Par izņēmumu tiek uzskatīti tēlnieka Čelīni un slavenā sieviešu mīlnieka -avantūrista Kazanovas memuāri, kas pētniekiem deva lielisku iespēju padarīt autorus par izvirtušiem briesmoņiem. Bet vēl vairāk par šo neikdienišķo trīsvalodības apliecinājumu Anna Lācis mūs saista kā cilvēks, kas patiesi izdzīvojis savu piedzīvojumiem bagāto dzīvi ne tikai dažādās valodas vidēs, bet arī “ceļodams cauri kārtām”, proti – no strādnieka meitas, ģimnāzijas turīgo meiteņu pazemotas, līdz pat izsmalcināto literātu, teātra dižgaru un pazinēju mūzai, draudzenei un sievai. Topošais students un mūžīgais jautājums – braukt mācīties uz ārzemēm vai palikt Latvijā? Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji saprot, ka arvien vairāk Latvijas skolēnu meklē iespējas studēt ārzemēs. Taču ko tas reāli nozīmē mūsu valstij un kādas ir tā sekas? Vai pati valsts to reāli apzinās? Un ja arī tā, tad kāpēc nekas netiek darīts lietas labā? Viss ir pavisam vienkārši – studējot ārzemēs, mūsu pašu letiņiem ir daudz vairāk iespēju izpausties un tas nebūt nemaksā dārgāk par dzīvošanu un studēšanu šepat Latvijā. No kā arī rodas jautājums – kāda jēga tad vispār ir palikt studēt Latvijā? Pārlasot vecās grāmatas Pārlasot vecās grāmatas, es meklēju domugraudus un aforismus, jo esmu to cienītājs. Lūk, daži no tiem ar maniem komentāriem. Ķemeru Pētera un Pāvila baznīcas vēstures hronika Ķemeru kūrorts izsenis bija pazīstams pateicoties saviem karstajiem dūņu un sēra ārstnieciskajiem avotiem. Vēl XVIII gadsimtā vietējie iedzīvotāji saukuši Ķemeru avotu par svētavotu tā dziedniecisko īpašību dēļ. Pirmais starp ievērojamiem Krievijas impērijas valstsvīriem, kas personīgi izmantojis Ķemeru minerālūdeņu ārstnieciskās īpašības, bija Baltijas Ģenerālgubernators Pālens (arī Kaucmindes muižas īpašnieks). Pateicoties viņa pūliņiem, ar ķeizara atbalstu Ķemeros 1938.gadā atklāja pirmo valsts peldu iestādi. Vieta strauji iegūst popularitāti kā kūrorts, un šurp dodas daudz cilvēku no Krievijas iekšējām guberņām, tātad, pārsvarā pareizticīgie. Tomēr Ķemeros ilgāku laiku nav bijis pareizticīgo baznīcas un tikai 1873.gadā “Kroņa nama” (Minerālūdeņu pārvaldes ēkā) telpās tika ierīkots neliels templis, ko nosauca svēto apustuļu Pētera un Pāvila vārdā. Lūgšanas nams bija ārkārtīgi neērts un nepietiekami ietilpīgs (tikai 30 cilvēkiem), turklāt atradās otrajā stāvā, kas apgrūtināja slimniekiem, starp kuriem bija daudzi ar kustības traucējumiem, apmeklējumus. Mūziķa stāsts Man ir 12 gadi un es mācos 6.klasē. Mūzika ir viens no maniem mīļākajiem mācību priekšmetiem. Kāpēc? Dvēsele prasa. Skolotāja dod mums iespēju mācīties ne tikai latviešu tautasdziesmas, bet arī Okudžavu, Ševčuku, Grebenščikovu. Tikai vien man traucē baudīt iemīļoto stundu pilnībā – es neprotu lasīt notis. Par laimi, ir pazīstama meitene, kas apmeklē mūzikas skolu un spēlē klavieres. Lūk, es jau esmu pie viņas durvīm un lūdzos: “Iemāci man lasīt notis!” Lieta izrādās gaužām vienkārša un pēc kādas pusstundas es jau pazīstu vijoles atslēgas pirmo oktāvu no Do līdz La, un vairāk man pagaidām arī nevajag. Es jau taisos iet prom, kad viņa piedāvā:”Pmēģini nospēlēt kaut kādu vienkāršu melodiju, piemēram “Kaķu namu”” Ar pirmo taustiņa nospiešanu es esmu klavieru apburts. Nevis iemācīt, bet nomocīt Piezīmes, kas saskaņotas ar reāla procesa dalībnieka novērojumiem. Laivu akcijas 1943.–1945. gadā 1943. gada 13. augustā Latvijas Republikas pirmskara laika pēdējās – 4. Saeimas četru lielāko politisko partiju: Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP), Zemnieku savienības, Demokrātiskā centra un Latgales kristīgo zemnieku un katoļu pārstāvji Latvijas Universitātes profesora Konstantīna Čakstes (1901–1945) vadībā izveidoja Latvijas Centrālo padomi (LCP), kuras mērķis bija atjaunot Latvijā līdz 1934. gada apvērsumam pastāvējušo parlamentāro iekārtu un koordinēt cīņu pret nacistu un nākotnē iespējamo atkārtoto padomju okupāciju.   	Rakstīt redakcijai Meklēt